Visiem pirkumiem Latvijas robežās, neatkarīgi no vērtības, piegāde bez maksas. Spēkā līdz 30.septembrim.
Visiem pirkumiem Latvijas robežās, neatkarīgi no vērtības, piegāde bez maksas. Spēkā līdz 30.septembrim.
Zīda vēsture un ieguve
Zīds ir skaistākā no visām tekstilšķiedrām un visā pasaulē ir iedēvēts par audumu karali. Mūsdienās lielākais zīda ražotājs pasaulē ir Ķīna — tā ir līdere nu jau vairākus gadus. Tagad Ķīnā ražotais zīds veido jau 80 % no visas pasaules zīda produkcijas apjoma.
Zīds ir viens no senākajiem materiāliem, kādu pazīst cilvēks. Tas tika atklāts Ķīnā pirms vairāk nekā 5000 gadu. Un tā ieguves vēsture ir gara un aizraujoša, to apvij neskaitāmas leģendas un noslēpumainība.
Saskaņā ar ķīniešu leģendu par zīda atklājēju uzskata dzeltenā imperatora Huandi, kurš valdīja ap 3000. g. p. m. ē., sievu vārdā Sji Linši. Leģenda stāsta, ka viņa sēdējusi dārzā zem zīdkoka un ieturējusi tējas dzeršanas rituālu, kad zīdtārpiņa kokons iekritis viņas tējas tasē. Viņa ievēroja, ka karstajā šķidrumā kokons sāka atšķetināties garā, smalkā, spīdīgā pavedienā. Viņa bija tik sajūsmināta par tā skaistumu, maigumu un stingrību, ka nolēma no tā izgatavot imperatoram tērpu. Ilgu laiku tiesības valkāt zīda apģērbus bija tikai imperatora ģimenei.
Tā zīda kokons, nejauši iekrītot tējas tasē, uzdāvināja pasaulei zīdu, bet imperatora sieva par tik vērtīgu dāvanu tika ļoti augsti godināta. Cik šajā stāstā ir patiesības, nav būtiski, tomēr skaidri zināms, ka tieši ķīnieši attīstīja zīda ieguves kultūru līdz ļoti augstam līmenim, un jau 1400. gadā p. m. ē. dažādi zīda audumi bija viena no vērtīgākajām Ķīnas precēm.
Pašsaprotami, ka zīda izgatavošanas māksla un tehnoloģija katrā ziņā tika glabāta noslēpumā. Ikvienam, kas kaut vārdu par to izpļāpājās, draudēja nāvessods. Ķīnas valdniekiem izdevās šo noslēpumu saglabāt 3000 gadu. Eiropieši zīda ieguves tehnoloģiju iepazina tikai ap 550. gadu, kad zīdu sāka izgatavot Bizantijā, kurp zīda ražošanai nepieciešamos zīdtārpiņus līdz ar zīdkoka sēklām esot atveduši kristiešu misionāri. Zīda vērtības dēļ tika izveidots Zīda ceļš, kas nodrošināja ciešus tirdzniecības sakarus. Tirdzniecības ceļa sākums bija Ķīnā, un tas savienoja senatnes lielās impērijas Ķīnu, Indiju, Persiju, Divupi, Ēģipti un Romas impēriju.
Zīda šķiedras ieguve ir ļoti ilgs process, kas prasa lielu rūpību, precizitāti un uzmanību, tāpēc tā ir viena no dārgākajām šķiedrām. Zīdu iegūst no zīdtauriņu kāpuru kūniņām. Lai saražotu augstas kvalitātes zīdu, ir jāņem vērā divi nosacījumi: ir precīzi jānosaka laiks, kad kūniņa ir gatava un ir pienācis laiks sākt ievākt zīda šķiedru, un jāievēro pareiza, regulāra barošana visu zīdtārpiņa attīstības laiku.
Ir sastopams ļoti daudz zīdtauriņu šķirņu. Viena no augstvērtīgajām zīdtauriņu šķirnēm ir Bombyx mori, kas arī ražo visaugstākās kvalitātes zīdu — Mulberry zīdu. Tie nav savvaļas zīdtauriņi, tie ir speciāli audzēti tauriņi, kas neredz un nevar lidot, kuru vienīgais un galvenais uzdevums ir dēt jaunas oliņas, īsi sakot, ražot zīdu.
Šis zīdtauriņš var izdēt līdz pat 500 oliņu piecu sešu dienu laikā un pēc tam iet bojā. Oliņas ir ļoti maziņas, visas piecsimt kopā sver tikai piecus gramus vai pat mazāk. No zīdtauriņa oliņām pēc 10–12 diennaktīm izšķiļas kāpuri. Tos sauc arī par zīdvērpējiem. Lai saražotu 1 kg zīda, ir nepieciešami 6000 zīdtārpiņu. Kāpuri ir ēdelīgi, tie nepārtraukti visu diennakti barojas ar zīdkoka lapām. 6000 zīdtārpiņu apēd aptuveni 200 kg zīdkoka lapu, kas ir organiski tīras un ar lielu rūpību audzētas.
Kāpuru attīstības cikls ilgst gandrīz mēnesi. 40 % kāpura masas aizņem pārveidots siekalu dziedzeris, kurā veidojas zīda masa kūniņai, tāpēc šo dziedzeri sauc par zīda dziedzeri. Zīda dziedzerī izveidojusies zīda masa ir spīdīga, bālgani dzeltena un veidota no olbaltumvielām fibroīna un sericīna, kā arī 18 aminoskābēm.
Pirms iekūņošanās kāpurs pārstāj ēst un sāk vērpt izturīgu pavedienu, ko tin sev apkārt. Kokona veidošanās ilgst trīs diennaktis. Izveidojusies zīdtauriņa kāpura kūniņa ir apvīts viengabala pavediens, kas ir 1000–1500 m garš, stingrs, maigs, smalks un spīdīgs, bet iztaisnota pavediena garums ir 600–900 m, jo augšējā un apakšējā kārta nav attinama.Izveidojušos kokonus savāc, apstrādā ar karstu tvaiku, mitrina, mazgā un speciālās ierīcēs attin, tinot dažus pavedienus kopā, jo tie ir ļoti smalki. Cik pavedienu kopā tīt, izvēlas atkarībā no tā, kāda veida audumu paredzēts izgatavot. Tā iegūst jēlzīdu. Starp citu, tvaikos nonāvētie kāpuri nav nekāda bezjēdzīga nogalināšana — tos vēlāk apēd, jo ķīniešu virtuvē zīdtārpiņi ir ļoti iecienīts kārums!
